Radons ir radioaktīvā inertā gāze. Tas ir bezkrāsains, garšas un bez smaržas. Radons dabiski notiek vidē. Vēl viens radona avots ir radiācijas radioaktīvā sabrukšana. Radons ir viena no blīvākajām inertajām gāzēm, kuras normālos apstākļos gāzveida stāvoklī ir visbiežāk sastopamais izotops. Gāze no dabiskiem avotiem var uzkrāties slēgtajās ēku zonās. Tas atrodas arī dažos karstā avota ūdeņos. Radons tiek uzskatīts par nopietnu bīstamību veselībai sakarā ar radioaktivitāti un var ievērojami piesārņot gaisa kvalitāti telpās. Mājdzīvniekus, it īpaši suņus, var nopietni ietekmēt radona iedarbība.
Ietekme uz elpošanas sistēmu
Galvenais radona radītais drauds ir iespēja ieelpot gāzi un tās radioaktīvos smagos blakusproduktus (svinu, poloniju un bismatu), kas savāc gaisu, un tas var izraisīt elpošanas traucējumus suņiem. Šie produktu sairšanas produkti nonāk pie šūnām, kas savieno šķidrumu, kas ved uz plaušām.
Kancerogēni efekti
Zinātniskā pētniecība secina, ka radonam un tā izotopiem ir kancerogēna iedarbība uz izmēģinājuma dzīvniekiem, tostarp suņiem. Vēzis galvenokārt ir saistīts ar mutāciju šūnas gēnos, un to var izraisīt nejauša mutācijas, ģenētiskā, ķīmiskā vai toksīna iedarbība. Kad radons tiek ieelpots kopā ar sabrukšanas produktiem, piemēram, cigarešu dūmiem vai urāna rūdas putekļiem, tas izraisa plaušu karcinomas, piemēram, deguna karcinomas (t.i., ļaundabīgs epitēlija audzējs), epidermas karcinomas un ādas masas suņu dzimuma dēļ. Uzskata, ka suņiem, kas pakļauti krāsām, ķīmiskajām vielām un pilsētu teritorijām, vēzis ir lielāks. Tipiski suņu, kuriem ir radonu vēzis, simptomi ir apetītes vai anoreksijas zudums, drudzis, apgrūtināta elpošana, uzlaušana, patoloģiska pietūkšana, klibums un klepus.
Ārstēšana un piesardzība
Suņiem, kas cieš no vēža, pat var nebūt saslimšanas pazīmju, ja vien slimība nav smaga vai ir beigusies. Tāpēc suņu vēža diagnoze parasti tiek veikta ļoti vēlīnā stadijā, un dažreiz to nevar izārstēt. Tomēr, ja tiek diagnosticēts (kas pamatojas uz fizisko izmeklēšanu, asinsanalīzi, biopsiju, rentgenogrāfiju un / vai ultraskaņu), ārstēšana ietver operācijas, staru terapiju, imunoterapiju vai ķīmijterapiju. Veterinārārsts var norādīt mājdzīvnieka īpašniekam uz kuģa sertificētu onkologu (vēža speciālistu) tālākām pārbaudēm.
Piesardzības nolūkā jāveic testēšana, lai pārbaudītu radona daudzumu mājā. Ja māja tiek uzskatīta par jutīgu, jāveic pasākumi, lai samazinātu koncentrāciju līdz pieņemamam līmenim.
